Pērn ēnu ekonomika Latvijā augusi, kaimiņvalstīs - samazinājusies, liecina jaunākais pētījums par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs.
Piemērojot nodokļu atlaides sociāli atbildīgiem darba devējiem, valsts varētu iedarbīgāk apkarot ēnu ekonomiku, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.
Mikrouzņēmuma nodokļa 9% likme ir kļuvusi par nodokļu optimizācijas līdzekli, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma" sacīja premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība").
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ināras Pētersones parakstīts lēmums liecina, ka VID zem ēnu ekonomikas apkarošanas saukļa patiesībā nereti tvarsta labticīgus nodokļu maksātājus - formālu divu mēnešu dēļ VID no bāreņiem grib piedzīt 18 tūkstošus latu, ko viņi it kā nav samaksājuši nodokļos no mantota īpašuma pārdošanas.
Valsts prasības nodokļu ziņā pat nedaudz stimulē ēnu ekonomiku. Ja tās būtu vienkāršākas un caurspīdīgākas, tad ilgtermiņā valsts iegūtu, ceturtdien Latvijas Radio sacīja Ārvalstu Investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Ēnu ekonomika valstī pērn ir būtiski samazinājusies un nu tās īpatsvars ir ap 20%, trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ekonomikas augstskolas pasniedzējs Arnis Sauka.
Lielbritānijā pašlaik tiek ieviestas dažādas programmas, kuru mērķis ir ēnu ekonomikas samazināšana.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs pirmdien Valsts kancelejā iesniedza vairāku simtu tirgotāju – juridisku personu, kas ir mazie un vidējie uzņēmēji, parakstītu viedokli pret jaunajām likuma normām, kas nosaka stingrākus ierobežojumus tabakas izstrādājumu tirdzniecībai un ko “plāno ieviest Latvijā, neņemot vērā reālo situāciju valstī”.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret bezpartejiskās deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumiem samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 000 latu līdz 40 000 latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15% no apgrozījuma.
Valdības izsludinātā cīņa ar ēnu ekonomiku ir devusi zināmus uzlabojumus valsts budžetā un turpina pildīt starptautisko aizdevēju kabatas ar Latvijas bezgalīgo parādu procentiem.
Lai gan ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pēc ekonomistu aplēsēm pārsniedz četrus miljardus latu, precīza skaidrojuma par to, kur īsti rodas un kur tiek tērēti šie miljardi, nav ne valsts iestādēm, ne arī ekonomikas analītiķiem.
Valsts ieņēmumu dienesta degsmi – budžeta izpildes plāni pārpildās, ēnu ekonomika sarūk – neredz sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tikai pāris pēdējos mēnešus ieņēmumi sākuši pārsniegt izdevumus, turklāt nebūtiski, lai runātu par leiputriju.
Lai pārrunātu izaicinājumus un līdz šim paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences nodrošināšanā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien tiksies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Valdība otrdien atbalstīja ieceri šā gada budžeta grozījumos atvēlēt divus miljonus latu ēnu ekonomikas apkarošanā iesaistīto institūciju darbinieku motivēšanai.